Zelta padomi, kas jāņem vērā pirms īres līguma noslēgšanas

Maksa par īri un komunālajiem pakalpojumiem

Izklausās pašsaprotami, taču diemžēl dzīvē ne reizi vien pierādās, ka dažkārt pat nopietni cilvēki ar stabiliem ienākumiem izvēlas dzīvokli, kas pēc dažiem mēnešiem tomēr izrādās viņu maciņam par dārgu. “Arvien biežāk vērojama tendence, ka cilvēks noīrē dzīvokli, bet pēc diviem trim mēnešiem aptver, ka īre un komunālie maksājumi viņam tomēr ir par augstu. Un tad lieki kreņķi ir gan izīrētājam, gan īrniekam,” pieredzē dalās Kristīne Dubane, uzsverot, ka tāpēc ļoti svarīgi reāli izvērtēt, kādu summu esi gatavs maksāt, rēķinoties, ka dažādos gada mēnešos komunālie maksājumi būtiski atšķiras.

Kā neiekrist ar komunālajiem maksājumiem?

“Nedrīkst paļauties tikai uz saimnieka teikto, bet jāprasa uzrādīt pēdējā gada rēķini dažādos gada mēnešos, jo īpaši aukstākajā mēnesī. Ziemas sals ļoti ietekmē maksājumu par apkuri, kas ir viena no dārgākajām izmaksām. Tāpat ir jāņem vērā un savos izdevumos jāierēķina maksājumi, ko apsaimniekotājs izraksta tikai reizi ceturksnī,” iesaka Kristīne Dubane.

Vēl ir jāpārbauda, vai ir skaitītāji ūdenim, apkurei, gāzei. “Tas ir svarīgi, lai varētu maksāt tikai par paša patērēto, nevis visas mājas kopējo patēriņu,” teic Ober Haus Dzīvojamo platību nodaļas vadītāja, atgādinot, ka noteikti jāprecizē, kad pieslēdz apkuri, lai nav tā, ka ir oktobris, gribas siltumu, bet 

pārvaldē.

Ko saka kaimiņi?

Par to, cik laba un ērta ir dzīve konkrētajā dzīvoklī, var apvaicāties kaimiņiem, jo, iespējams, ka, piemēram, augšstāva vai apakšstāva dzīvoklī mitinās jaunieši, kas regulāri naktīs rīko ballītes. Tiesa, pēc Kristīnes Dubanes novērojumiem, Latvijā, un īpaši jau galvaspilsētā, kaimiņi nav ļoti atvērti un nelabprāt izklāsta savas domas. Papildu informāciju drīzāk var uzzināt no apsaimniekotājiem vai bijušajiem īrniekiem. Latvijā liela nozīme ir reputācijai, un īres mājās ar labu reputāciju brīvos dzīvokļus ļoti ātri izķer.

Kurš maksā par bojājumiem un nolietojumu?

Te nu mēs nonākam pie viena ļoti svarīga jautājuma – kam jāsedz zaudējumi, ja saplīst krāns, salūst dzīvoklī esošā veļasmašīna, nokrīt žalūzijas? “Ir jānošķir dabiskais nolietojums un bojājums. Par dabisko nolietojumu papildu samaksa parasti netiek piemērota, taču bojājumi gan ir jāsedz īrniekam. Tieši tāpēc īpašnieks parasti ņem drošības naudu viena vai divu mēnešu īres maksas apjomā,” skaidro Kristīne Dubane.

Lai izvairītos no domstarpībām, nekustamo īpašumu speciāliste iesaka kopā ar pieņemšanas un nodošanas aktu, kur uzskaitīts dzīvokļa aprīkojums, pievienot arī fotogrāfijas, kurās redzams mēbeļu un iekārtu stāvoklis. Un tad nebūs pārpratumu, kādi defekti jau bijuši. “Galvenais ir ievērot labas pārvaldības principu – nedari otram to, ko negribētu, lai dara tev. Ir jābūt tolerantai gan vienai, gan otrai pusei,” saka Kristīne Dubane, atzīstot, ka Latvijas īrnieki diemžēl nereti īres dzīvokli atstāj visai nolaistā stāvoklī.

Negaidīti pārsteigumi

Diemžēl jāatzīst, ka pat vispieredzējušākie īrnieki pilnīgi visu paredzēt nevar un ir lietas, kas var atklāties tikai laika gaitā. Piemēram, to, cik blīvi nosiltināta māja un vai sala apstākļos nav auksta grīda, var uzzināt tikai ziemā. “Ja ziemā atklājas, ka ir aukstas grīdas, tad jāpieņem, ka dzīvoklis ir tādā stāvoklī, kā ir. Būs jāliek virsū paklājs un jādomā, kā to risināt. Un īpašnieka pienākums arī nav nodrošināt to, ka vienam īrniekam gribas siltāku grīdu, bet citam – varbūt aukstāku. Ja salst kājas, tad jāīrē dzīvoklis 2., 3. stāvā, ar paklāja segumu vai apsildāmām grīdām. Katram arī pašam jārūpējas par savu labklājību,” uzskata Kristīne Dubane.

Civiltiesiskā apdrošināšana teju obligāta

Un ne mazāk svarīga par īres līgumu ir civiltiesiskā apdrošināšana. “No praksē redzētā es visiem īrniekiem ieteiktu slēgt civiltiesisko apdrošināšanu, un šobrīd arvien biežāk šāda prasība tiek iekļauta arī līgumā. Jo ir bijuši gadījumi, ka īrnieks nopludina apakšējos kaimiņus, kuriem ir dzīvokļa apdrošināšana, un augšējam kaimiņam jāsedz izdevumi piecciparu skaitļa apmērā… Apdrošināšanas summa nav tik liela, lai to nesamaksātu, toties tā ļaus dzīvot ar mierīgu sirdi,” saka Ober Haus Dzīvojamo platību nodaļas vadītāja.

Reģistrējot īres līgumu piecu dienu laikā – zemāki procenti

Pirmais un galvenais nosacījums ir noslēgt īres līgumu. Tas svarīgi ne tikai, lai īpašnieks varētu juridiski sevi pasargāt, bet arī tāpēc, ka tad, ja piecu dienu laikā pēc līguma noslēgšanas tas tiek piereģistrēts Valsts ieņēmumu dienestā, valsts nodeva, kas jāmaksā par gūtajiem ienākumiem no dzīvokļa izīrēšanas, ir tikai 10 %. “Daudzi to tagad izmanto, jo tas ļauj īrniekam legāli skaitīt naudu uz izīrētāja kontu un izīrētājam ir legāli un pierādāmi ienākumi, piemēram, lai ņemtu kredītu. Taču svarīgi ir rīkoties ātri, lai nenokavētu šo ātro reģistrāciju, jo, reģistrējot līgumu vēlāk, procenti ir lielāki,” skaidro Ober Haus Dzīvojamo platību nodaļas vadītāja. Jāņem gan vērā, ka patlaban ir mainīts likums un no 2018. gada 1. janvāra būs jāmaksā 20 %.

Līgums pasargā no nemaksātājiem

Vēl viens ieguvums, ko izīrētājs iegūst, slēdzot līgumu, – tādā veidā viņš sevi pasargā no gadījumiem, kad īrnieks sāk kavēt vai nemaksāt īres naudu. “Pēc likuma, ja trīs mēnešus nav samaksāta īres nauda, var rakstīt brīdinājumu par īres līguma izbeigšanu un, sākot ar ceturto mēnesi, var sniegt prasību tiesā, lai piedzītu parādu,” izīrētāja tiesības skaidro Kristīne Dubane.

Kā nodrošināties, lai īrnieks samaksā komunālos maksājumus?

Vēl viens jautājums, kas mēdz uztraukt izīrētāju prātus, vai īrnieks godīgi maksā visus komunālos maksājumus. “Lai no tā izvairītos, jānodrošina, lai dzīvokļa saimnieks var redzēt un regulāri sekotu līdzi maksājumiem,” saka Kristīne Dubane, skaidrojot, ka ar e-pastā nosūtītu vai mutisku solījumu vien būs par maz. Var vienoties, ka izīrētājs pats katru mēnesi ierodas fiksēt skaitītāju rādījumus. Otrs variants – īrnieks viņam atsūta nofotografētu skaitītāja rādījumu, kas mūsdienās prasa vien pāris minūšu. Jāseko līdzi, lai apsaimniekotāju izrakstītos rēķinus īrnieks apmaksātu laikus. Izīrētājam vienmēr apsaimniekotāju sagatavotais rēķins jāsaņem savā e-pastā, jo tad var redzēt, vai īrnieks ir samaksājis iepriekšējo rēķinu.

Skaitītājs ir obligāts

Ober Haus Dzīvojamo platību nodaļas vadītāja uzsver, ka izīrētājam ļoti svarīgi parūpēties, lai īrnieks par elektrību maksā pēc skaitītāja, jo izlīdzinātais maksājums sevī ietver vairākus riskus.

Un tieši tāpat kā īrniekiem, arī izīrētājiem K. Dubane iesaka īres līgumam pievienot pieņemšanas un nodošanas aktu, kurā ar visām fotogrāfijām uzskaitītas dzīvoklī atrodamās lietas un redzams to patiesais stāvoklis.

https://blog.swedbank.lv/ipasums/majoklis/ires-ligums-207